segunda-feira, 15 de agosto de 2016

Ministru Austrália nian akuza imigrante sira halo kesar bosok hodi hetan azilu

Ministru Imigrasaun australianu, Peter Dutton, hatete iha loron-kinta ne'e katak imigrante sira iha sentru sira detensaun nian ne'ebé Austrália halo iha Nauru no Papua Nova Guiné halo kesar bosok hodi hetan azilu iha nasaun oseániku.


Deklarasaun sira hosi Peter Dutton mosu liutiha loron ida hafoin fó sai relatóriu hamutuk 2.000 kona-na insidente sira ne'ebé iha detalle ba kazu sira violénsia seksual no ameasa sira hasoru feto sira no auto agresaun sira entre imigrante sira ne'ebé kaer iha sentru Nauru nian.

"Simu ona informasaun katak insidente balun iha akuzasaun falsu sira ba agresaun seksual, tanba, iha final, ema sira ne'e selu ba kontrabandista sira hodi mai iha ami nia nasaun (…). Liuliu ema balun bele halo automutilasaun hodi bele to'o iha Austrália", Dutton hatete ba rádio 2 GB.

Ministru hatete mós katak kesar sira tenki hetan investigasaun hosi autoridade sira Nauru nian.

Dokumentu sira ne'ebé publika iha loron-kuarta hosi edisaun australianu diáriu nian The Guardian, hato'o abuzu sira no trauma sira iha labarik no feto sira ne'ebé detidu iha sentru ba imigrante sira ne'ebé Austrália halo iha viziñu repúblika Nauru nian.

Dokumentu sira hato'o kona-ba kazu barak hosi agresaun seksual, liuliu hasoru joven prizioneiru sira, ne'ebé halo hosi guarda sira, halo hosi prizioneiru sira seluk ka halo hosi sidadaun lokal sira.

Tuir fonte, relatóriu atus resin hatudu kazu sira automutilasaun sira entre ema detidu sira, inklui tentativu oho-aan nian.

"Relatóriu hosi insidente sira" agora fó sai ne'e hakerek hosi fulan-Maiu 2913 no fulan-Outubru 2015 hosi funsionáriu sira hosi empreza sira ne'ebé kaer sentru sira ne'e.

Austrália ativa fali iha tinan 2012 nia polítika ba tramitasaun iha nasaun sira seluk ba pedidu sira hosi imigrante sira ne'ebé hala'o viajen ba Austrália hodi buka azilu no hetan ona akordu hodi loke sentru sira detensaun nian iha Papua Nove Guiné no Nauru.

Iha relatóriu foun ida, hosi Human Right Watch (HRW) no Amnistia Internasional (AI) fó sai katak ema hamutuk na'in 1.200 resin ne'ebé husu azilu, inklui feto no labarik sira, ne'ebé Austrália transfere ba Nauru sai hanesan vítima sira hosi abuzu maka'as, tratamentu aat no neglijénsia.

Imigrante barak ne'ebé autoridade australianu sira kaer hanesan ema sira ne'ebé halai hosi konflitu sira iha Afeganistaun, Darfur, Pakistaun, Somália no Síria no sira seluk halai hosi diskriminasaun ka tanba laiha nasionalidade, hanesan ema minoria sira hosi rohingya hosi Birmánia ka bidun hosi rejiaun Golfu nian.

SAPO TL ho Lusa

Publicada por TIMOR AGORA

Nenhum comentário:

Postar um comentário